S.C.G.

Sava ceļa gājējs

Kas tas par cilvēku? Grūti pateikt, vien zinu kurš tāds nevar būt!

Tāds, kurš dara kaut ko, jo to dara citi vēl var būt sava ceļa gājējs, bet tāds, kurš dara kaut ko, jo to dara citi, par spīti tam, ka tas ir pretrunā ar viņa pārliecību, tāds nevar būt sava ceļa gājējs.

Sava ceļa gājējs var būt i liels i mazs, i resns i tievs, i stulbs i gudrs, bet ne tāds kam citu iestaigātās takas ir tīkamas, un novirzīties no šīm takām ir grēks, tāds nav tiesīgs par sava ceļa gājēju.

Aija

Šī draudzene piezogas nemanot, gulži reizēm sametas bail, liekas viņa uzglūn aiz katra alus buteļuka. Aija ieaijo un tu jūti viņas šūpuļdziesmu, kuras vilinājums reizumis šķiet neatvairāms. Labi, nemelošu, nevis reizumis, bet lielākoties.

Aija ir vaļīga meiča, kurai atteikt ir grēks. Kas saka Aijai Nē, tas saka dzīvei Nē.

Vāja rakstura cilvēks

Kāpēc pasaulē notiek tik daudz sliktu lietu? Mikli padomājot, saku, divu iemeslu dēļ. Pirmais no tiem ir cilvēku bailes, bet otrs vājš raksturs. No vienas puses bailes gribētos ielikt pie rakstura vājuma, bet ne vienmēr bailes rodas no rakstura vājuma, reizēm tās ir patiesas un pamatotas.

Par bailēm runājot, tās bieži vien ir patiesas, bailes ir izdzīvošanas instruments. Un dabīgā atlase ir pierādījusi, ka bailes palīdz izdzīvot. Ja gribi dzīvot- baidies! Laikā, kad sabiedrībā vēl nebija likuma spēku jutusi, katrs bija savs valdnieks, bailes valdīja par pasauli, un tie, kuri neņēma tās vērā bija nolemti nāvei. Nav tāda cilvēka, kuru cits cilvēks nevarētu nogalināt. Pat ja spēku nesamērība ir liela, vājam vienmēr ir iespēja meklēt palīdzību pie citiem un kopā nogalināt stipro. Ja stiprais ignorē bailes, domājot ka viņu neviens nevar nogalināt, tad viņš ir nolemts. Lai izdzīvotu mums ir jābaidās. Saka bailēm lielas acis, bet no aklā nekāds dzīvotājs nesanāk. Lai pārvaldītu sabiedrību, un pasargātu cilvēkus citu cilvēku pārestības un neļautu bailēs no šīm pārestībām nokaut ir radīti likumi, kuri pārvalda pār sabiedrību. Mēs visi pieņemam tos un tie ir pierādījums cilvēku baiļu iznīcinošajam spēkam.

Bet ne tikai bailes ir vainojamas pie sliktām lietām, šeit neieslīgsim pārdomās par sliktā būtību. Slinkums, alkatība, dusmas, un citas cilvēku pašizpausmes ir rakstura stingrības trūkuma sekas.

Cilvēkiem jārūda raksturs.

Ilgspēlējošā plate

Angliski lietojamais termins "Extended paly", pēc Tildes tantes tiek tulkots, kā ilgspēlējošā plāte/. Vēlējos sīkāk papētīt, kas ir šī ilgspēlējošā skaņu plate. Meklējot latviski pieejamās ziņas, neatradu neko derīgu esam. Tāpēc pārslēdzos uz angļu mēli, un ārti vien guvu nepieciešamās ziņas. Tātad, pēc encyclopedia.thefreedictinary.com, ilgspēlējošā plate ir vinila skaņuplate vai kompaktdisks, kurā ierakstīts vairāk par vienu dziesmu, bet kurš ir par īsu, lai tiktu atzīst par, un te nu sākas jautrība, angliski lietoto terminu "LP album" Tilde tulko uz latviešu valodu kā ilgspēlējošā skaņuplate. Un te nu esmu apjucis

Kāda ir atšķirība starp ilgspēlējošos plati un ilgspēlējošo skaņu plati? Izrādās diezgan liela, vai patiesi maza, tikai tulkojums ir patiesi neveikls. Lai nejauktu galvu sevi, lietošu sākumā angliskos vārdus. Tātad "EP-Extended paly" ir albums, kurā ir vairāk par vienu dziesmu, bet ir par īstu, lai tiktu uzskatīts par "LP-Long play". Parasti ap 10-20minūtēm ierakstītas mūzikas. Singlam (viena dziesma albumā) ir līdz 10minūtēm ierakstītas mūzikas, savukārt "LP" ir no 30-80 minūtēm ierakstītā materiāla.

Tagad izskaidrosim latviešu valodas tulkojuma neskaidrības. "EP" pēc Tildes tulkojuma ir ilgspēlējošā plate, savukārt "LP" tulkojas kā ilgspēlējošā skaņuplate. Uzreiz rodas jautājums, ar ko vārdi plate un skaņu plate, tā atšķiras viens no otra? Vai vēl precīzāk, kā šo atšķirīgais lietojums norāda uz ieraksta ilgumu ?

Izmantojot internetā pieejamo latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu, atradu vārda plate un skaņu plate skaidrojumus. Man secinājums, ka abos gadījumos pareizi būtu lietot vārdu sķaņuplate. Tās skaidrojums ir derīgs abos aprakstāmajos objektos. Skaņu plate- Skaņu ieraksta nesējs - plāna (parasti plastmasas, metāla, papes) plāksne ar joslām, pa kurām (ierakstu atskaņojot) virzās gramofona adata, akustiskais, elektriskais, optiskais adapters.- pēc Tezaurs.lv

Labi, pievērsīsimies šā ieraksta beigu daļā, pie lietas, ko vēlejos pateikt, pirmais ilgspēlējošais ieraksts (EP), kurš bildbourd topos ieguvis pirmo vietu ir Alice in Chains, Jar fo flies. Pēc tā vēl šādu godu ieguvuši vien divi ierkasti. Pirms sešpadsmit gadiem iznāca šis meistardarinājums. Un to uzskatu par dāvanu savā ceturtajā dzimšanas dienā.

Šis ieraksts ir tehnisks, bet ar personisku nobeigumu.

Maskavas forštates brīnumi

Reizēm gadās, ka tev galvu maisa Aija. Reizēm gadās, ka viņa maisa tik ļoti, ka skrieti gribas, bet kājas netiek līdz. Tad labi, ja kāds tev pasaka apstājies jel. Un līdz durvju sargam aiztenterē.

Ceru, ka karma ir, laikam jau neticams, bet ja nu tomēr.
Brālis labais, labu prātu deva, aukstu roku paspiest neatteicu.

Trešā desmitgade

Esmu iesoļojies lielajā nezināmajā- trešā desmitgade.

Labi nedramatizēsim, man pa lielam tas neko nenozīmē. Tas ir tikai skaitlis.

Riekstu čaumala

Runājot par dziesmām, tad reti gadās vienā dziesmā savienot gan melodisku atkarību izraisošu narkotiku, ar vārdos izteiktu dziļu domu. Šī dziesma ir viens no nedaudzajiem izņēmumiem. Es nezinu, kādi iemesli lika Leinam Steilijam sarakstīt šo meistardarbu, visticamāk viņa narkotiku atkarības izraisītās nedienas, bet dziesma ļoti viegli pielāgojas ikvienam. Es to uztveru gluži vai kā tieši man sarakstītu. Dziesmas pirmajās divās rindiņās tiek lietots vārds mēs, uzsverot cilvēku nebeidzamo cīņu ar dzīves ēnas pusi, bet nākamās rindiņās vārds mēs tiek aizstāts ar vārdu es. norādot, ka šis nedienas, lai gan visiem daudz maz līdzīgas, bet mēs tās pārvaram nevis vienoti, bet atsevišķi, katrs uz savu roku:"Un tomēr es cīnos šai cīņā viens pats, neviena pie kā vērsties", tas uzbur visai nemīlīgu, bet patiesu mūsdienu sabiedrības ainu. Mēs reizē visi esam daudz atvērtāki un mums nav jābaidās no fiziskas vardarbības tik ļoti kā paaudzēm pirms mums, bet savas sāpes un nebūšanas mēs pārvaram katrs individuāli. Te protams nevar runāt par visu sabiedrību, ir cilvēki, kas vēršas pēc palīdzības un ģimene vai draugi tos balsta, bet ir cilvēki, uz kuriem attiecas vārdi "nav vietas ko saukt pār mājām", visu atliek pārdzīvot sevī. Un cik daudzi cilvēki neiztur šo iekšējo kauju? Daudzi, Leinu piebeidza narkotikas, bet šāda iekšējās nāves cēloņi var būt dažādi. Man grūti atrast piemērotu tulkojumu rindiņām:"My gift of self is raped
My privacy is raked ", bet doma ir saprotama, ja iedziļinās sekojošās rindiņās, šos vārdus raksta cilvēks, kurš jūt ka viņa būtību cenšas atņemt viņam. Pataisīt viņu par to kas viņš nav, jo dziesmas beigās izskan ļoti biedējoša, bet varonīgā doma:"ja nevaru būt es pats, tad labāk jūtos miris". Iedziļinoties dziesmas vārdos varam uzburt ainu, kurā redzams cilvēks, kurš saduras ar pasaules nežēlību, tā pat kā visi citi, tikai šis sabiedrības loceklis jūtas atsvešināts, viņam nav pie kā vērsties, kam lūgt palīdzību, viņš tiek izmantots. Sabiedrības izsalkums pēc atsevišķu cilvēku privātās dzīves ir neremdināms. Viņš izjūt spiedienu no ārpuses uzvesties, vai rīkoties pēc noteiktiem principiem, standartiem, bet viņš saprot ka šādu sabiedrības velmju apmierināšana būtībā ir pretrunā ar šī cilvēka patieso būtību, un viņš izvēlas labāk krist pilnā ārpasaules nežēlastībā, nekā nodot savu patieso "es".

Sakot isumā (in a nutshell)- Es ciešu tā pat kā jūs, man nav pie kā vērsties, es cīnos viens, bet labāk mirstu nekā kļūstu par to ko jūs gribat lai esmu.